Mani kursa biedri man sūta intervijas, kurās kāda no Latvijas žurnālistu patiesajām vērtībām runā par to, ka žurnālistikas vide ir skarba, piepildīta ar smagu darbu, nenoliedzami tā jau arī ir. Tomēr es un mana patiesības cīnītājas rakstura īpašība, spītīgi grib turēties pretī šim nomācošajam negatīvismam un vilšanās nokrāsai. Pat tik gudriem prātiem kā pasniedzējiem un sabiedrībā ATZĪTIEM cilvēkiem. Nav nepariezi sakot, ka pārāk daudz vieglo interviju gals ņem virsroku tam, ko ikdienā patērējam. Un varbūt ir jānorāda uz to, ka gribot negribot žurnālisti ir pakārtoti ne tikai redakcijas un īpašnieka varai, bet arī sabiedrībai. Un ko negrib- to negrib. Nedomāju, ka preses vaina ir sabiedrības notrulinātajai domāšanai. Nedomāju, ka drukātie mediji ir veicinājuši vai apkarojuši aizlidojušo skaitu, varbūt vienīgi lidmašīnā sēžot kāds izlasa savu pēdējo "Dienas” rakstu. Nu negribas man būt smagā gala patiesības cīnītājai, pat tad, ja dienu no dienas par to tieku uzskatīta. Lekcijas laikā – mediju socioloģija – to vien jutu, ka mani uzskata par kaut ko, kam nākotnē būtu jāiedziļinās visos sabiedrībā esošajos sociālos procesos, ka man ir jāpārzina varas elites noslēpumi, aisbergi, ka man ir jābūt tai, kura pauž šī rīta pasaules netaisnību un taisnību. Kāpēc? Un vai tikai tāds un tādā krāsā ir uzskatāms žurnālists? Vai vieglais gals ar sirdi sildošām intervijām, ar pasaules dažādo pušu pa(pie)rādīšanu neskaitās? Un kāpēc jau no sākta gala ir jāiedzen sistēmā tā apziņa, gluži kā svētajos baušļos : Nebūs tev dzīves, nebūs tev ģimenes, nebūs tev labi atalgots darbs, nebūs tev melot un subjektīvi rakstīt, un vēl daži ļoti daudzsološi saukļi. Labi, par subjektivitāti un objektivitāti ir pietiekami daudz apspriest mediju telpās, koridoros un pašu žurnālistu sirdsapziņas pagrabos... (un nekas ko tu teiksi šajā sakarā nenoklusīs, bet atbalsosies vēl ilgi ilgi)
Pietiks. Pietiks visu tik ļoti strukturizēt, jo padomāsim kas notiek ar sporta žurnālistu prātu un sapņiem, ja visu pirmo gadu uz viņu skatās kā politisko spēku uzraudzītāju. (Kas zina, varbūt Saeimas koridoros notiek kādas sporta spēles?)
