pirmais trešo reizi

Kopš 23.maija (tb - pēdējā ieraksta šajā blogā) ir pagājis krietn(i)s laiciņš. Vasara ar tās praksēm tuvākos un tāvākos kvadrāmteros pagājusi, projekti izbraukāti, ezeri izpeldēti, festivāli apmeklēti, pilns dators ar saulainām un smaidošu cilvēku pārpilnām fotogrāfijām. Cits vairāk, cits mazāk, kāds cits atkal nemaz un nedrusciņ pieskāries žurnālistikai šajā saulainajā, tomēr ne pārāk siltajā vasarā. Tādi mēs, nu, esam - līdz galam un caurcaurēm dažādi. Un tieši tāpēc tik interesanti satikties pēc ilgās neredzēšanās n-mēnešu garumā, Stāsti, piedzīvojumi, kuriozi - par to visu jau runāts, bet vēl taču tik daudz stāstu klausāmi. Tas tikai nozīmē, ka vajag kopsatikšanos, aizbraukt dabiņā, pasēdēt virtuvē, papļāpāt par visu pieredzēto. Jo atziņa, kas pārņem iesākoties trešajam gadam paliek nemainīga - MSŽ2010 ir viens sasodīti lielisks cilvēku kopums.

trešais pirmais septembris (fotogrāfēšanās mirklī klāt nav Liza, bet viņa ar` bija)

Bezgala radošu, sirdssiltu, saulainu un dullu jauno mācību gadu, dārgie kursabrieži,

Ilze (tā kas arī Pūks)

pienenes biksēs

2012 | 23.maijs | pikniks pie krācītēm

Karnevāls!

Vajag jēgu un vajag tēmu, tāpēc izdomājām uztaisīt ballīti 2012.gada 16.martā ar tēmu "Par ko es gribēju kļūt, kad izaugšu liels".

18 no 25 - šitik raženi sen nebija neviens MSŽ-2010 pasākums apmeklēts. Tas tikai nozīmē, ka pasākumi patīk un tādus vajag! Nu, ko, mazie, priekā! Taisām atmiņas, lai ir ko stāstīt mazbērniem (saviem un svešiem).

Ar atpakaļejošu datumu

Vispār jau kauns un negods, ka no notikuma līdz ziņas publicēšanai vajadzējis paiet vairākiem mēnešiem, bet latviešiem ir teiciens: "Labāk vēlāk, nekā nekad!". Tā kā šim blogam nav atbildīgās personas, nevienu neuztrauc, cik bieži un kādā secībā te kaut kas notiek un publicējas, tad nospriedu, ka arī šim ierakstam te ir jābūt, jo tomēr tas sasaistīja kopā vairākus no MSŽ biedriem jaunā un neparastā nodarbē (agrāk nebijām to tā darījuši) un secinājām vienu - vajag vēl. Par ko ir runa?
Par slaveno riteņbraucienu Valmiera - Brenguļi - Trikāta - Strenči - Valmiera!
Laiks: 25.septembris, no siltas pēcpusdienas līdz piķa melnai tumsai un salstošiem pirkstiem
Dalībnieki: Anita, Liene, Lauma, Dita, Iveta, Ilze Oz, Mārtiņš, Oskars + Jānis no 3.kursa

Apskates objekti: Brenguļu alus darītavas āra kafejnīcas galdiņš, šūpoles, vairākas estrādes un vietējais veikals "Tops" Strenčos, noteikti vēl kaut kas, bet tas nu jau izslīdējis no prāta.

Kad sniegi nokusīs un peļķes būs apžuvušas, tad noteikti jātaisa vēl viens brauciens!
Gribēju gari un plaši aprakstīt, kas un kā notika, tomēr bildes runā pašas par sevi. Bija forši, būs vēl foršāk!
Un, starpcitu, ir vēl kaudzīte pasākumu, kuri vienojuši bariņu kursabiedru, bet šeit nav aprakstīti. Kaut kas būs jādara lietas labā.

bez cenzūras

Pēdējās nedēļās MSŽ nācās strādāt, tā teikt, hardcore režīmā, jo ar ašiem soļiem tuvojās liktenīgais trīspadsmitais datums, kas paredzēja visa gada garumā rūpīgi loloto Gada Prieku iesniegšanu. 

Brīžiem gāja grūti- bija puņķi un asaras, panikas lēkmes, akadēmiskā truluma brīži un viss pārējais, bet pat par spīti tam, ka vēl trīspadsmitais un piektdiena, mēs to paveicām! (tagad visi laimīgi uzsitam sev pa pleciņu). Apsveicu visus ar to. :)

Un kā jau pēc labi padarīta darba, pienākas godam pelnīta atpūta. Citējot Dii: "MSŽ tintējās, čilinējās" un visādi  citādi iekaroja Valmieras ielas un asfaltus, arīdzan :D

Tā kā šī ieraksta nosaukums ir "bez cenzūras", tad atļaušos arī izteikties bez cenzūras, proti, ar foto un video palīdzību.

Šeit neliels foto krājums no vakardienas:

un šeit, neliels video materiāls (:D)

MSŽ zina kā jāsvin piektdienas, kad iekrīt trīspadsmitais.

Eh, mīlu jūs, mazie mežoņi. 

Lienīte

Decembris

Varbūt, ka lielākā daļa no mums tā arī nekad mūžā neiemācīsies rakstīt dosjē, jo, runājot atklāti, tas viss ir kaķim tieši zem astes vajadzīgs, bet vienu gan MSŽ-2010 māk darīt. Atpūsties. Un kas ir šī darbības vārda labākā daļa, tas, kas, runājot par mūsu kursu, šim "atpūsties" nāk līdzi burvīgais apstākļa vārds - KOPĀ! To kārtējo reizi pierādīja kuplais balles apmeklētāju skaits. Pēc maniem ļoti neskaidrajiem aprēķiniem varētu būt, ka bijām visplašākajā skaitā pārstāvētais SZF kurss. Un! Šoreiz mums Zelta diploms par dekorēšanu, tur lielie paldies čaklajiem rūķiem - Gintai un Annai (+ vēl dažiem palīgiem) -, kas ziedoja savu dārgo laiku semestra beigās, lai izrotātu mums atvēlēto kabinetu! Jāsaka, ka kliņģeris bija tiešām gards. Pat otrajā rītā, kas nesa līdzi garu, slinku sestdienu, kur kā vienīgais varoņdarbs varētu tikt uzskatīts izkāpšana no pidžamas ap 16.00 dienā, jo agrāk tam vienkārši nepietika ne morālā, ne fiziskā spēka.

BET! Ar balli vēl nekas nav beidzies, lai gan daudziem no mums magnēts, kas velk uz mājām ir dikti spēcīgs, paliksim vēl vienu dienu (nu, šeit vairāk runāts tiek par tiem, kas ne dzīvo Valmierā, ne mācās organizāciju komunikāciju), lai kopīgi ceptu piparkūkas, parunātos, kā mums šajā semestrī ir gājis un vienkārši pabūtu KOPĀ, jo to mēs mākam un tas mums sanāk.

Tiekamies rīt Z-kojās! Bet tie, kuri laimīgi dosies uz māju vietām, laimīgi un priecīgi sagaidīt un pavadīt svētkus! Lai silti!

# Ilz

Tā MSŽ pelna 6kp...

Vaskopu Dagne mēģina sevi uzfrišināt ar atkārtotu "radziņu fričeni". O, kursa vecākais arī ievēroja. 

                           Aiz garlaicības daram nezin ko...bet likās jautri...

 Meitenes uzfrišināja Oskaru Brasliņu no Braslas. 

 Studenta galds.Ko vēl vajag? A,jā, čipšus vai vismaz roltonu.

 Kāds aizmuka :o

What's up??? 
Foto: DagneV.,Laura G.

Tā bija piektdiena.Vēla pēcpusdiena. MSŽ biedri sapulcējās, lai nodotos kārtējai piektdienas vērtīgajai lekcijai. Dīvainā kārtā vairumam kursa biedru bija inčīgs, drillīgs un daļēji vienots noskaņojums.
Ko tu/mēs iemācījāmies?